Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Visi zina, ka Rīga celta purvainā apvidū, pateicoties kam Rīgas nomales ir pilnas ar upītēm un grāvjiem, kas ļāva nodrošināt Rīgas ūdensapgādi. Pilsētas urbanizācijas laikos, un pateicoties modernās kanalizācijas attīstībai, daudzas no tām tika nosusinātas un aizbērtas. Citas tika pārveidotas par pazemes ūdenslīnijām apvienojot tās ar gruntsūdeņu un lietus ūdens novades sistēmām.
Tad kur gan palikušās tās upītes, kas netika aizbērtas, bet mūsdienās pilnībā pazudušas no pilsētas kartes?

Kādu laiku atpakaļ slēgtos Rīgas digeru grupu portālos parādījās fotogrāfijas ar vienu no lietus ūdeņu notekas tuneli ar īpatnēju izbūvi. Tas bija taisnstūrveida betona tunelis, kura beigās bija no akmens veidots plats atvērums. Pētnieki, kas publicēja šīs fotogrāfijas, apgalvoja, ka tā ir veca kanalizācijas sistēma. Tomēr zināms, ka Rīgas kanalizācijas sistēma bija celta no augsta spiediena trubām, toties lietus notekas sistēma no cilindriskām betona trubām vai ovāliem ķieģeļu tuneļiem, kā tas ir Lietuvā. Radās aizdomas, ka tā ir pazemes upe. Un mēs sākām pētīt pieejamo informāciju.

Izpētīšana

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti
1884. gada Rīgas karte

Pirmām kārtām mēs sākām ar informācijas vākšanu, lai saprastu, ar ko tieši mums ir darīšana. Saskaņā ar 1884. gada Rīgas karti, šajā rajonā tiešām atradusies upe. LETONICAs saitā tika atrasta vienīgā fotogrāfija, kurā pieminēta šī upe:

Dreiliņupīte iztek no Dreiliņu muižas laukiem, tecēja pa Kuzņecova porcelāna rūpnīcas teritoriju, šķērsoja Maskavas ielu un ietecēja Daugavā Viberta salas rajonā.

Un mums parādījās aizdomas, saskaņā ar kurām varējām sākt meklēt atlikušo informāciju – tā tiešām bija Dreiliņupīte. Mulsināja tikai viens – mums pieejamajā kartē upe bija atzīmēta tikai no dzelzceļa līdz Daugavai. Toties Dreiliņu muiža atradās vairākus kilometrus ziemeļrietumiem un šajā vietā kartē nebija atzīmēta. Lai netērētu laiku mēs devāmies pazemē, lai izpētītu situāciju “no iekšienes”.

Izmeklēšana netīrumos

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Nokļūstot pazemē, vispirms devāmies Kuzņecova porcelāna rūpnīcas virzienā (pilnībā nojaukta 2014. gadā), par cik šis posms bija vienīgais, par kuru mums bija kāda skaidrība. Objekts mūs sagaidīja ar 1,5 m diametra betona trubu, appludinātu apmēram 30 cm līmenī, pa kuru peldēja celtniecības atkritumi. Nejauki smirdēja. Bet izvēles nebija, mēs devāmies aizraujošā ceļojumā pa pazemi, tekošā ūdens skaņu pavadībā. Apmēram pēc 50 metriem betona truba beidzās un sākās jauna – keramiskā.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Kopējai straumei pievienojās ūdens no tievas lietus ūdens trubas.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Nedaudz atpūtušies, mēs devāmies tālāk pa keramisko trubu, cerot atrast vecos tuneļus.

Pārvietoties pa šo trubu bija krietni vieglāk, tā kā tā bija gluda un mums bija vieglāk atspiesties pret sienām. Truba bija tik līdzena, ka pietika ar minimālo luktura režīmu, lai apgaismotu sev ceļu. Mēs pat nepamanījām, ka bija pagājusi jau pusstunda.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Sapratuši, ka neko jaunu, izņemot keramisko trubu mēs šeit neieraudzīsim, nolemjam dotie prom no, šīs vietas. Virs galvas ir lūka, caur kuru izdodas noķert GPS signālu, lai pārbaudītu mūsu atrašanās vietu. Atrodamies zem bijušā tramvaja galapunkta. Ideja izkļūt pa lūku rajona vidū mums šķiet muļķīga, tāpēc dodamies pretējā virzienā. Tas aizņēma vairāk laika, jo iet nācās pret straumi. Ārā pa to laiku ir pastiprinājies lietus. Mēs bijām paņēmuši arī fotoaparātu, lai kaut nedaudz iemūžinātu pazemes upi atskaitei.

Vecais tunelis un pati pazemes upe

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Iznākuši sākumpunktā, nedaudz uzelpojuši, uzreiz dodamies virzienā, kurš kartē nav atzīmēts. Pazemes upe iztek no divām trubām mazākām kā metru diametrā. Bet izejas nebija – nācās līst. Tādā veidā tikuši cauri desmitmetrīgai trubai, mēs nonācām lielā betona tunelī, kuru redzējāt fotogrāfijās.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Uz brīdi pat iestājās atvieglojums no domas, ka mēs jau sākotnēji aizgājām nepareizajā virzienā, nevis nenonācām līdz vajadzīgajam punktam. Vēlāk, apstrādājot fotogrāfijas, mums kļuva pieejams Rīgas karšu arhīvs, pateicoties kuram varēja konstatēt šīs upes pazemes ceļu. Nu bet par visu pēc kārtas.
Noejot pa simtmetrīgo tuneli, mēs nonācām pie mūsu mērķa – vecā akmens tuneļa.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti
Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti
Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Tunelis bija apmēram 20 metrus garš, akmeņi, ar ko bija noklātas sienas atgādināja Aleksandra viaduktu (VEF tilts), kuru 1963. gadā rekonstruēja, lai tas izskatītos kā 20. gs. sākumā, un izskatītos kā Rīgas krastmala un citas 19.gs. beigu, 20.gs. sākuma Rīgas celtnes. Kā izrādījās agrāk tas nebija pazemes tunelis, bet dzelzceļa tilts pār zem tā tekošo upīti.

Apmēram 1860. gadā Rīgas – Dinaburgas (Rīga – Daugavpils) dzelzceļa maģistrāle. Tajā pašā laikā virs Dreiliņupītes tika uzcelts tilts, uz ko norāda 1876. gada karte.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti
1876. gada Rīga karte

Izejot cauri akmens tunelim, mēs nonākam, mēs nonākam vēl vienā betona tunelī, tieši tādā, kā upītes sākumā.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Tas bija krietni īsāks par pirmo, vien 20 – 30 metrus garš. Tunelis pārgāja simtmetrīgā cilindriskā trubā. Mūsu lukturi spīd līdz 250 metriem, taču ar tiem nepietika, lai izgaismotu trubu līdz galam. Šī upes daļa tika palaista zem zemes apmēram 20. gs. sākumā. Bet tunelis, kas savieno 19. gs. viaduktu un trubu tika izbūvēts vēlāk. Uz to norāda 1908. gada karte, uz kuras redzama upes virszemes daļa starp viaduktu un tās pazemes daļu.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti
1908. gada Rīgas karte

Par cik vēlāk aktīvi attīstījās dzelzceļa satiksme un tika paplatināti sliežu ceļi, viss upītes posms no Kuzņecova fabrikas līdz Jāņavārtiem tika palaists zem zemes. Pēdējā karte, kur daļa upītes vēl redzama virs zemes, datēta ar 1961. gadu.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti
1961. gada Rīgas karte

Latgales priekšpilsētas un Krasta un Maskavas apbūves rezultātā, upīte galēji pazuda no zemes virsas.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti
1989. gada Rīgas karte

Secinājums

Uz doto brīdi upe ir pilnīgi izžuvusi. Tās tecējums posmā no bijušās Kuzņecova fabrikas papildinās tikai ar lietus ūdeņiem no pievienotajām trubām. Pašam tunelim nav nekādas vēsturiskas vērtības, par cik tas ir pilnībā modernizēts un aizstāts ar jaunu keramisko trubu.

19. gs. upes gultne ar tuneli – viaduktu ir pilnībā izžuvusi un satur vien 5 cm dubļu un ūdens sajaukuma. Kādreiz ūdens līmenis šeit bija 20 – 30 cm, par ko liecina pigmentācija uz tuneļa sienām.

Nav Zināms, kad upes gultne pilnībā izžuva. Visticamāk tas notika sakarā ar Pļavnieku, Šķirotavas un Dzirciema mikrorajonu būvniecību, kur arī meklējama upītes izteka.

Rīgas pazeme. Dreiliņupīte www.pamesta.lv pamestie objekti Latvijā. Grausti grauzti

Iztulkoja: Roberts Vīcups